Definify.com
Definition 2024
gratulaturus
gratulaturus
Latin
Participle
grātulātūrus m (feminine grātulātūra, neuter grātulātūrum); first/second declension
- about to congratulate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | grātulātūrus | grātulātūra | grātulātūrum | grātulātūrī | grātulātūrae | grātulātūra | |
| genitive | grātulātūrī | grātulātūrae | grātulātūrī | grātulātūrōrum | grātulātūrārum | grātulātūrōrum | |
| dative | grātulātūrō | grātulātūrō | grātulātūrīs | ||||
| accusative | grātulātūrum | grātulātūram | grātulātūrum | grātulātūrōs | grātulātūrās | grātulātūra | |
| ablative | grātulātūrō | grātulātūrā | grātulātūrō | grātulātūrīs | |||
| vocative | grātulātūre | grātulātūra | grātulātūrum | grātulātūrī | grātulātūrae | grātulātūra | |