Definify.com
Definition 2024
gubernaturus
gubernaturus
Latin
Participle
gubernātūrus m (feminine gubernātūra, neuter gubernātūrum); first/second declension
- about to pilot
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | gubernātūrus | gubernātūra | gubernātūrum | gubernātūrī | gubernātūrae | gubernātūra | |
| genitive | gubernātūrī | gubernātūrae | gubernātūrī | gubernātūrōrum | gubernātūrārum | gubernātūrōrum | |
| dative | gubernātūrō | gubernātūrō | gubernātūrīs | ||||
| accusative | gubernātūrum | gubernātūram | gubernātūrum | gubernātūrōs | gubernātūrās | gubernātūra | |
| ablative | gubernātūrō | gubernātūrā | gubernātūrō | gubernātūrīs | |||
| vocative | gubernātūre | gubernātūra | gubernātūrum | gubernātūrī | gubernātūrae | gubernātūra | |