Definify.com
Definition 2024
gustaturus
gustaturus
Latin
Participle
gustātūrus m (feminine gustātūra, neuter gustātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | gustātūrus | gustātūra | gustātūrum | gustātūrī | gustātūrae | gustātūra | |
| genitive | gustātūrī | gustātūrae | gustātūrī | gustātūrōrum | gustātūrārum | gustātūrōrum | |
| dative | gustātūrō | gustātūrō | gustātūrīs | ||||
| accusative | gustātūrum | gustātūram | gustātūrum | gustātūrōs | gustātūrās | gustātūra | |
| ablative | gustātūrō | gustātūrā | gustātūrō | gustātūrīs | |||
| vocative | gustātūre | gustātūra | gustātūrum | gustātūrī | gustātūrae | gustātūra | |