Definify.com
Definition 2024
helluaturus
helluaturus
Latin
Participle
helluātūrus m (feminine helluātūra, neuter helluātūrum); first/second declension
- about to squander
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | helluātūrus | helluātūra | helluātūrum | helluātūrī | helluātūrae | helluātūra | |
| genitive | helluātūrī | helluātūrae | helluātūrī | helluātūrōrum | helluātūrārum | helluātūrōrum | |
| dative | helluātūrō | helluātūrō | helluātūrīs | ||||
| accusative | helluātūrum | helluātūram | helluātūrum | helluātūrōs | helluātūrās | helluātūra | |
| ablative | helluātūrō | helluātūrā | helluātūrō | helluātūrīs | |||
| vocative | helluātūre | helluātūra | helluātūrum | helluātūrī | helluātūrae | helluātūra | |