Definify.com
Definition 2024
hirsutus
hirsutus
Latin
Adjective
hīrsūtus m (feminine hīrsūta, neuter hīrsūtum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | hīrsūtus | hīrsūta | hīrsūtum | hīrsūtī | hīrsūtae | hīrsūta | |
genitive | hīrsūtī | hīrsūtae | hīrsūtī | hīrsūtōrum | hīrsūtārum | hīrsūtōrum | |
dative | hīrsūtō | hīrsūtō | hīrsūtīs | ||||
accusative | hīrsūtum | hīrsūtam | hīrsūtum | hīrsūtōs | hīrsūtās | hīrsūta | |
ablative | hīrsūtō | hīrsūtā | hīrsūtō | hīrsūtīs | |||
vocative | hīrsūte | hīrsūta | hīrsūtum | hīrsūtī | hīrsūtae | hīrsūta |
Descendants
References
- hirsutus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- hirsutus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “hirsutus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.