Definify.com
Definition 2024
hortaturus
hortaturus
Latin
Participle
hortātūrus m (feminine hortātūra, neuter hortātūrum); first/second declension
- about to exhort
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | hortātūrus | hortātūra | hortātūrum | hortātūrī | hortātūrae | hortātūra | |
| genitive | hortātūrī | hortātūrae | hortātūrī | hortātūrōrum | hortātūrārum | hortātūrōrum | |
| dative | hortātūrō | hortātūrō | hortātūrīs | ||||
| accusative | hortātūrum | hortātūram | hortātūrum | hortātūrōs | hortātūrās | hortātūra | |
| ablative | hortātūrō | hortātūrā | hortātūrō | hortātūrīs | |||
| vocative | hortātūre | hortātūra | hortātūrum | hortātūrī | hortātūrae | hortātūra | |