Definify.com
Definition 2024
hortatus
hortatus
Latin
Participle
hortātus m (feminine hortāta, neuter hortātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | hortātus | hortāta | hortātum | hortātī | hortātae | hortāta | |
| genitive | hortātī | hortātae | hortātī | hortātōrum | hortātārum | hortātōrum | |
| dative | hortātō | hortātō | hortātīs | ||||
| accusative | hortātum | hortātam | hortātum | hortātōs | hortātās | hortāta | |
| ablative | hortātō | hortātā | hortātō | hortātīs | |||
| vocative | hortāte | hortāta | hortātum | hortātī | hortātae | hortāta | |
Noun
hortātus m (genitive hortātūs); fourth declension
Inflection
Fourth declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | hortātus | hortātūs |
| genitive | hortātūs | hortātuum |
| dative | hortātuī | hortātibus |
| accusative | hortātum | hortātūs |
| ablative | hortātū | hortātibus |
| vocative | hortātus | hortātūs |
References
- hortatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- hortatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- HORTATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “hortatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.