Definify.com
Definition 2024
humiliaturus
humiliaturus
Latin
Participle
humiliātūrus m (feminine humiliātūra, neuter humiliātūrum); first/second declension
- about to humble
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | humiliātūrus | humiliātūra | humiliātūrum | humiliātūrī | humiliātūrae | humiliātūra | |
| genitive | humiliātūrī | humiliātūrae | humiliātūrī | humiliātūrōrum | humiliātūrārum | humiliātūrōrum | |
| dative | humiliātūrō | humiliātūrō | humiliātūrīs | ||||
| accusative | humiliātūrum | humiliātūram | humiliātūrum | humiliātūrōs | humiliātūrās | humiliātūra | |
| ablative | humiliātūrō | humiliātūrā | humiliātūrō | humiliātūrīs | |||
| vocative | humiliātūre | humiliātūra | humiliātūrum | humiliātūrī | humiliātūrae | humiliātūra | |