Definify.com
Definition 2024
ignoturus
ignoturus
Latin
Participle
īgnōtūrus m (feminine īgnōtūra, neuter īgnōtūrum); first/second declension
- about to forgive
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | īgnōtūrus | īgnōtūra | īgnōtūrum | īgnōtūrī | īgnōtūrae | īgnōtūra | |
genitive | īgnōtūrī | īgnōtūrae | īgnōtūrī | īgnōtūrōrum | īgnōtūrārum | īgnōtūrōrum | |
dative | īgnōtūrō | īgnōtūrō | īgnōtūrīs | ||||
accusative | īgnōtūrum | īgnōtūram | īgnōtūrum | īgnōtūrōs | īgnōtūrās | īgnōtūra | |
ablative | īgnōtūrō | īgnōtūrā | īgnōtūrō | īgnōtūrīs | |||
vocative | īgnōtūre | īgnōtūra | īgnōtūrum | īgnōtūrī | īgnōtūrae | īgnōtūra |