Definify.com
Definition 2024
illativus
illativus
Latin
Alternative forms
- inlātīvus
Adjective
illātīvus m (feminine illātīva, neuter illātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | illātīvus | illātīva | illātīvum | illātīvī | illātīvae | illātīva | |
genitive | illātīvī | illātīvae | illātīvī | illātīvōrum | illātīvārum | illātīvōrum | |
dative | illātīvō | illātīvō | illātīvīs | ||||
accusative | illātīvum | illātīvam | illātīvum | illātīvōs | illātīvās | illātīva | |
ablative | illātīvō | illātīvā | illātīvō | illātīvīs | |||
vocative | illātīve | illātīva | illātīvum | illātīvī | illātīvae | illātīva |
Derived terms
Related terms
Descendants
References
- illativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “illativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.