Definify.com
Definition 2024
illaturus
illaturus
Latin
Participle
illātūrus m (feminine illātūra, neuter illātūrum); first/second declension
- about to insert etc.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | illātūrus | illātūra | illātūrum | illātūrī | illātūrae | illātūra | |
| genitive | illātūrī | illātūrae | illātūrī | illātūrōrum | illātūrārum | illātūrōrum | |
| dative | illātūrō | illātūrō | illātūrīs | ||||
| accusative | illātūrum | illātūram | illātūrum | illātūrōs | illātūrās | illātūra | |
| ablative | illātūrō | illātūrā | illātūrō | illātūrīs | |||
| vocative | illātūre | illātūra | illātūrum | illātūrī | illātūrae | illātūra | |