Definify.com
Definition 2024
illigaturus
illigaturus
Latin
Participle
illigātūrus m (feminine illigātūra, neuter illigātūrum); first/second declension
- about to attach
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | illigātūrus | illigātūra | illigātūrum | illigātūrī | illigātūrae | illigātūra | |
| genitive | illigātūrī | illigātūrae | illigātūrī | illigātūrōrum | illigātūrārum | illigātūrōrum | |
| dative | illigātūrō | illigātūrō | illigātūrīs | ||||
| accusative | illigātūrum | illigātūram | illigātūrum | illigātūrōs | illigātūrās | illigātūra | |
| ablative | illigātūrō | illigātūrā | illigātūrō | illigātūrīs | |||
| vocative | illigātūre | illigātūra | illigātūrum | illigātūrī | illigātūrae | illigātūra | |