Definify.com
Definition 2024
illuminaturus
illuminaturus
Latin
Participle
illūminātūrus m (feminine illūminātūra, neuter illūminātūrum); first/second declension
- about to illuminate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | illūminātūrus | illūminātūra | illūminātūrum | illūminātūrī | illūminātūrae | illūminātūra | |
| genitive | illūminātūrī | illūminātūrae | illūminātūrī | illūminātūrōrum | illūminātūrārum | illūminātūrōrum | |
| dative | illūminātūrō | illūminātūrō | illūminātūrīs | ||||
| accusative | illūminātūrum | illūminātūram | illūminātūrum | illūminātūrōs | illūminātūrās | illūminātūra | |
| ablative | illūminātūrō | illūminātūrā | illūminātūrō | illūminātūrīs | |||
| vocative | illūminātūre | illūminātūra | illūminātūrum | illūminātūrī | illūminātūrae | illūminātūra | |