Definify.com
Webster 1913 Edition
Imbecilitate
Imˊbe-cil′i-tate
,Verb.
T.
To weaken, as to the body or the mind; to enfeeble.
[R.]
A. Wilson.
Definition 2024
imbecilitāte
imbecilitāte
See also: imbecilitate and imbecilitātē
Latvian
Noun
imbecilitāte f (5th declension)
- imbecility (intermediate mental retardation)
- vispār idiotija, debilitāte un imbecilitāte ir gan medicīniskie termini: tās ir oligofrēnijas dažādas formas ― in general, idiocy, (mental) debility and imbecility are medical terms: they are various forms of oligophrenia
Declension
Declension of imbecilitāte (5th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | imbecilitāte | — |
accusative (akuzatīvs) | imbecilitāti | — |
genitive (ģenitīvs) | imbecilitātes | — |
dative (datīvs) | imbecilitātei | — |
instrumental (instrumentālis) | imbecilitāti | — |
locative (lokatīvs) | imbecilitātē | — |
vocative (vokatīvs) | imbecilitāte | — |