Definify.com
Definition 2024
imbuturus
imbuturus
Latin
Participle
imbutūrus m (feminine imbutūra, neuter imbutūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | imbutūrus | imbutūra | imbutūrum | imbutūrī | imbutūrae | imbutūra | |
| genitive | imbutūrī | imbutūrae | imbutūrī | imbutūrōrum | imbutūrārum | imbutūrōrum | |
| dative | imbutūrō | imbutūrō | imbutūrīs | ||||
| accusative | imbutūrum | imbutūram | imbutūrum | imbutūrōs | imbutūrās | imbutūra | |
| ablative | imbutūrō | imbutūrā | imbutūrō | imbutūrīs | |||
| vocative | imbutūre | imbutūra | imbutūrum | imbutūrī | imbutūrae | imbutūra | |