Definify.com
Definition 2024
imitaturus
imitaturus
Latin
Participle
imitātūrus m (feminine imitātūra, neuter imitātūrum); first/second declension
- about to represent
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | imitātūrus | imitātūra | imitātūrum | imitātūrī | imitātūrae | imitātūra | |
| genitive | imitātūrī | imitātūrae | imitātūrī | imitātūrōrum | imitātūrārum | imitātūrōrum | |
| dative | imitātūrō | imitātūrō | imitātūrīs | ||||
| accusative | imitātūrum | imitātūram | imitātūrum | imitātūrōs | imitātūrās | imitātūra | |
| ablative | imitātūrō | imitātūrā | imitātūrō | imitātūrīs | |||
| vocative | imitātūre | imitātūra | imitātūrum | imitātūrī | imitātūrae | imitātūra | |