Definify.com
Definition 2024
imitatus
imitatus
Latin
Participle
imitātus m (feminine imitāta, neuter imitātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | imitātus | imitāta | imitātum | imitātī | imitātae | imitāta | |
| genitive | imitātī | imitātae | imitātī | imitātōrum | imitātārum | imitātōrum | |
| dative | imitātō | imitātō | imitātīs | ||||
| accusative | imitātum | imitātam | imitātum | imitātōs | imitātās | imitāta | |
| ablative | imitātō | imitātā | imitātō | imitātīs | |||
| vocative | imitāte | imitāta | imitātum | imitātī | imitātae | imitāta | |
References
- imitatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- imitatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “imitatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.