Definify.com
Definition 2024
immolaturus
immolaturus
Latin
Participle
immolātūrus m (feminine immolātūra, neuter immolātūrum); first/second declension
- about to sacrifice
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | immolātūrus | immolātūra | immolātūrum | immolātūrī | immolātūrae | immolātūra | |
| genitive | immolātūrī | immolātūrae | immolātūrī | immolātūrōrum | immolātūrārum | immolātūrōrum | |
| dative | immolātūrō | immolātūrō | immolātūrīs | ||||
| accusative | immolātūrum | immolātūram | immolātūrum | immolātūrōs | immolātūrās | immolātūra | |
| ablative | immolātūrō | immolātūrā | immolātūrō | immolātūrīs | |||
| vocative | immolātūre | immolātūra | immolātūrum | immolātūrī | immolātūrae | immolātūra | |