Definify.com
Definition 2024
immunitus
immunitus
Latin
Adjective
immūnītus m (feminine immūnīta, neuter immūnītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | immūnītus | immūnīta | immūnītum | immūnītī | immūnītae | immūnīta | |
genitive | immūnītī | immūnītae | immūnītī | immūnītōrum | immūnītārum | immūnītōrum | |
dative | immūnītō | immūnītō | immūnītīs | ||||
accusative | immūnītum | immūnītam | immūnītum | immūnītōs | immūnītās | immūnīta | |
ablative | immūnītō | immūnītā | immūnītō | immūnītīs | |||
vocative | immūnīte | immūnīta | immūnītum | immūnītī | immūnītae | immūnīta |
References
- immunitus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- immunitus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “immunitus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.