Definify.com
Definition 2024
impediturus
impediturus
Latin
Participle
impedītūrus m (feminine impedītūra, neuter impedītūrum); first/second declension
- about to hinder
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | impedītūrus | impedītūra | impedītūrum | impedītūrī | impedītūrae | impedītūra | |
| genitive | impedītūrī | impedītūrae | impedītūrī | impedītūrōrum | impedītūrārum | impedītūrōrum | |
| dative | impedītūrō | impedītūrō | impedītūrīs | ||||
| accusative | impedītūrum | impedītūram | impedītūrum | impedītūrōs | impedītūrās | impedītūra | |
| ablative | impedītūrō | impedītūrā | impedītūrō | impedītūrīs | |||
| vocative | impedītūre | impedītūra | impedītūrum | impedītūrī | impedītūrae | impedītūra | |