Definify.com
Definition 2024
impetiturus
impetiturus
Latin
Participle
impetītūrus m (feminine impetītūra, neuter impetītūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | impetītūrus | impetītūra | impetītūrum | impetītūrī | impetītūrae | impetītūra | |
| genitive | impetītūrī | impetītūrae | impetītūrī | impetītūrōrum | impetītūrārum | impetītūrōrum | |
| dative | impetītūrō | impetītūrō | impetītūrīs | ||||
| accusative | impetītūrum | impetītūram | impetītūrum | impetītūrōs | impetītūrās | impetītūra | |
| ablative | impetītūrō | impetītūrā | impetītūrō | impetītūrīs | |||
| vocative | impetītūre | impetītūra | impetītūrum | impetītūrī | impetītūrae | impetītūra | |