Definify.com
Definition 2024
imploraturus
imploraturus
Latin
Participle
implōrātūrus m (feminine implōrātūra, neuter implōrātūrum); first/second declension
- about to entreat
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | implōrātūrus | implōrātūra | implōrātūrum | implōrātūrī | implōrātūrae | implōrātūra | |
| genitive | implōrātūrī | implōrātūrae | implōrātūrī | implōrātūrōrum | implōrātūrārum | implōrātūrōrum | |
| dative | implōrātūrō | implōrātūrō | implōrātūrīs | ||||
| accusative | implōrātūrum | implōrātūram | implōrātūrum | implōrātūrōs | implōrātūrās | implōrātūra | |
| ablative | implōrātūrō | implōrātūrā | implōrātūrō | implōrātūrīs | |||
| vocative | implōrātūre | implōrātūra | implōrātūrum | implōrātūrī | implōrātūrae | implōrātūra | |