Definify.com
Definition 2024
improperaturus
improperaturus
Latin
Participle
improperātūrus m (feminine improperātūra, neuter improperātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | improperātūrus | improperātūra | improperātūrum | improperātūrī | improperātūrae | improperātūra | |
| genitive | improperātūrī | improperātūrae | improperātūrī | improperātūrōrum | improperātūrārum | improperātūrōrum | |
| dative | improperātūrō | improperātūrō | improperātūrīs | ||||
| accusative | improperātūrum | improperātūram | improperātūrum | improperātūrōs | improperātūrās | improperātūra | |
| ablative | improperātūrō | improperātūrā | improperātūrō | improperātūrīs | |||
| vocative | improperātūre | improperātūra | improperātūrum | improperātūrī | improperātūrae | improperātūra | |