Definify.com
Definition 2024
incarnaturus
incarnaturus
Latin
Participle
incarnātūrus m (feminine incarnātūra, neuter incarnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | incarnātūrus | incarnātūra | incarnātūrum | incarnātūrī | incarnātūrae | incarnātūra | |
| genitive | incarnātūrī | incarnātūrae | incarnātūrī | incarnātūrōrum | incarnātūrārum | incarnātūrōrum | |
| dative | incarnātūrō | incarnātūrō | incarnātūrīs | ||||
| accusative | incarnātūrum | incarnātūram | incarnātūrum | incarnātūrōs | incarnātūrās | incarnātūra | |
| ablative | incarnātūrō | incarnātūrā | incarnātūrō | incarnātūrīs | |||
| vocative | incarnātūre | incarnātūra | incarnātūrum | incarnātūrī | incarnātūrae | incarnātūra | |