Definify.com
Definition 2024
inceptaturus
inceptaturus
Latin
Participle
inceptātūrus m (feminine inceptātūra, neuter inceptātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inceptātūrus | inceptātūra | inceptātūrum | inceptātūrī | inceptātūrae | inceptātūra | |
| genitive | inceptātūrī | inceptātūrae | inceptātūrī | inceptātūrōrum | inceptātūrārum | inceptātūrōrum | |
| dative | inceptātūrō | inceptātūrō | inceptātūrīs | ||||
| accusative | inceptātūrum | inceptātūram | inceptātūrum | inceptātūrōs | inceptātūrās | inceptātūra | |
| ablative | inceptātūrō | inceptātūrā | inceptātūrō | inceptātūrīs | |||
| vocative | inceptātūre | inceptātūra | inceptātūrum | inceptātūrī | inceptātūrae | inceptātūra | |