Definify.com
Definition 2024
incestaturus
incestaturus
Latin
Participle
incestātūrus m (feminine incestātūra, neuter incestātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | incestātūrus | incestātūra | incestātūrum | incestātūrī | incestātūrae | incestātūra | |
| genitive | incestātūrī | incestātūrae | incestātūrī | incestātūrōrum | incestātūrārum | incestātūrōrum | |
| dative | incestātūrō | incestātūrō | incestātūrīs | ||||
| accusative | incestātūrum | incestātūram | incestātūrum | incestātūrōs | incestātūrās | incestātūra | |
| ablative | incestātūrō | incestātūrā | incestātūrō | incestātūrīs | |||
| vocative | incestātūre | incestātūra | incestātūrum | incestātūrī | incestātūrae | incestātūra | |