Definify.com
Definition 2024
incommodaturus
incommodaturus
Latin
Participle
incommodātūrus m (feminine incommodātūra, neuter incommodātūrum); first/second declension
- about to inconvenience
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | incommodātūrus | incommodātūra | incommodātūrum | incommodātūrī | incommodātūrae | incommodātūra | |
| genitive | incommodātūrī | incommodātūrae | incommodātūrī | incommodātūrōrum | incommodātūrārum | incommodātūrōrum | |
| dative | incommodātūrō | incommodātūrō | incommodātūrīs | ||||
| accusative | incommodātūrum | incommodātūram | incommodātūrum | incommodātūrōs | incommodātūrās | incommodātūra | |
| ablative | incommodātūrō | incommodātūrā | incommodātūrō | incommodātūrīs | |||
| vocative | incommodātūre | incommodātūra | incommodātūrum | incommodātūrī | incommodātūrae | incommodātūra | |