Definify.com
Definition 2024
incrustaturus
incrustaturus
Latin
Participle
incrustātūrus m (feminine incrustātūra, neuter incrustātūrum); first/second declension
- about to encrust
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | incrustātūrus | incrustātūra | incrustātūrum | incrustātūrī | incrustātūrae | incrustātūra | |
| genitive | incrustātūrī | incrustātūrae | incrustātūrī | incrustātūrōrum | incrustātūrārum | incrustātūrōrum | |
| dative | incrustātūrō | incrustātūrō | incrustātūrīs | ||||
| accusative | incrustātūrum | incrustātūram | incrustātūrum | incrustātūrōs | incrustātūrās | incrustātūra | |
| ablative | incrustātūrō | incrustātūrā | incrustātūrō | incrustātūrīs | |||
| vocative | incrustātūre | incrustātūra | incrustātūrum | incrustātūrī | incrustātūrae | incrustātūra | |