Definify.com
Definition 2024
incusaturus
incusaturus
Latin
Participle
incūsātūrus m (feminine incūsātūra, neuter incūsātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | incūsātūrus | incūsātūra | incūsātūrum | incūsātūrī | incūsātūrae | incūsātūra | |
| genitive | incūsātūrī | incūsātūrae | incūsātūrī | incūsātūrōrum | incūsātūrārum | incūsātūrōrum | |
| dative | incūsātūrō | incūsātūrō | incūsātūrīs | ||||
| accusative | incūsātūrum | incūsātūram | incūsātūrum | incūsātūrōs | incūsātūrās | incūsātūra | |
| ablative | incūsātūrō | incūsātūrā | incūsātūrō | incūsātūrīs | |||
| vocative | incūsātūre | incūsātūra | incūsātūrum | incūsātūrī | incūsātūrae | incūsātūra | |