Definify.com
Definition 2024
indagaturus
indagaturus
Latin
Participle
indāgātūrus m (feminine indāgātūra, neuter indāgātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | indāgātūrus | indāgātūra | indāgātūrum | indāgātūrī | indāgātūrae | indāgātūra | |
| genitive | indāgātūrī | indāgātūrae | indāgātūrī | indāgātūrōrum | indāgātūrārum | indāgātūrōrum | |
| dative | indāgātūrō | indāgātūrō | indāgātūrīs | ||||
| accusative | indāgātūrum | indāgātūram | indāgātūrum | indāgātūrōs | indāgātūrās | indāgātūra | |
| ablative | indāgātūrō | indāgātūrā | indāgātūrō | indāgātūrīs | |||
| vocative | indāgātūre | indāgātūra | indāgātūrum | indāgātūrī | indāgātūrae | indāgātūra | |