Definify.com
Definition 2024
indicturus
indicturus
Latin
Participle
indictūrus m (feminine indictūra, neuter indictūrum); first/second declension
- about to proclaim, about to announce
- about to fix (a destination)
- (often with dative) about to impose, about to afflict
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | indictūrus | indictūra | indictūrum | indictūrī | indictūrae | indictūra | |
genitive | indictūrī | indictūrae | indictūrī | indictūrōrum | indictūrārum | indictūrōrum | |
dative | indictūrō | indictūrō | indictūrīs | ||||
accusative | indictūrum | indictūram | indictūrum | indictūrōs | indictūrās | indictūra | |
ablative | indictūrō | indictūrā | indictūrō | indictūrīs | |||
vocative | indictūre | indictūra | indictūrum | indictūrī | indictūrae | indictūra |