Definify.com
Definition 2024
indignaturus
indignaturus
Latin
Participle
indignātūrus m (feminine indignātūra, neuter indignātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | indignātūrus | indignātūra | indignātūrum | indignātūrī | indignātūrae | indignātūra | |
| genitive | indignātūrī | indignātūrae | indignātūrī | indignātūrōrum | indignātūrārum | indignātūrōrum | |
| dative | indignātūrō | indignātūrō | indignātūrīs | ||||
| accusative | indignātūrum | indignātūram | indignātūrum | indignātūrōs | indignātūrās | indignātūra | |
| ablative | indignātūrō | indignātūrā | indignātūrō | indignātūrīs | |||
| vocative | indignātūre | indignātūra | indignātūrum | indignātūrī | indignātūrae | indignātūra | |