Definify.com

Definition 2024


indignatus

indignatus

Latin

Participle

indignātus m (feminine indignāta, neuter indignātum); first/second declension

  1. scorned, resented

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative indignātus indignāta indignātum indignātī indignātae indignāta
genitive indignātī indignātae indignātī indignātōrum indignātārum indignātōrum
dative indignātō indignātō indignātīs
accusative indignātum indignātam indignātum indignātōs indignātās indignāta
ablative indignātō indignātā indignātō indignātīs
vocative indignāte indignāta indignātum indignātī indignātae indignāta

References