Definify.com
Definition 2024
indisciplinatus
indisciplinatus
Latin
Adjective
indisciplīnātus m (feminine indisciplīnāta, neuter indisciplīnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | indisciplīnātus | indisciplīnāta | indisciplīnātum | indisciplīnātī | indisciplīnātae | indisciplīnāta | |
| genitive | indisciplīnātī | indisciplīnātae | indisciplīnātī | indisciplīnātōrum | indisciplīnātārum | indisciplīnātōrum | |
| dative | indisciplīnātō | indisciplīnātō | indisciplīnātīs | ||||
| accusative | indisciplīnātum | indisciplīnātam | indisciplīnātum | indisciplīnātōs | indisciplīnātās | indisciplīnāta | |
| ablative | indisciplīnātō | indisciplīnātā | indisciplīnātō | indisciplīnātīs | |||
| vocative | indisciplīnāte | indisciplīnāta | indisciplīnātum | indisciplīnātī | indisciplīnātae | indisciplīnāta | |
References
- indisciplinatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- INDISCIPLINATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “indisciplinatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.