Definify.com
Definition 2024
infirmaturus
infirmaturus
Latin
Participle
īnfirmātūrus m (feminine īnfirmātūra, neuter īnfirmātūrum); first/second declension
- about to weaken
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnfirmātūrus | īnfirmātūra | īnfirmātūrum | īnfirmātūrī | īnfirmātūrae | īnfirmātūra | |
| genitive | īnfirmātūrī | īnfirmātūrae | īnfirmātūrī | īnfirmātūrōrum | īnfirmātūrārum | īnfirmātūrōrum | |
| dative | īnfirmātūrō | īnfirmātūrō | īnfirmātūrīs | ||||
| accusative | īnfirmātūrum | īnfirmātūram | īnfirmātūrum | īnfirmātūrōs | īnfirmātūrās | īnfirmātūra | |
| ablative | īnfirmātūrō | īnfirmātūrā | īnfirmātūrō | īnfirmātūrīs | |||
| vocative | īnfirmātūre | īnfirmātūra | īnfirmātūrum | īnfirmātūrī | īnfirmātūrae | īnfirmātūra | |