Definify.com
Definition 2024
infirmatus
infirmatus
Latin
Participle
īnfirmātus m (feminine īnfirmāta, neuter īnfirmātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnfirmātus | īnfirmāta | īnfirmātum | īnfirmātī | īnfirmātae | īnfirmāta | |
| genitive | īnfirmātī | īnfirmātae | īnfirmātī | īnfirmātōrum | īnfirmātārum | īnfirmātōrum | |
| dative | īnfirmātō | īnfirmātō | īnfirmātīs | ||||
| accusative | īnfirmātum | īnfirmātam | īnfirmātum | īnfirmātōs | īnfirmātās | īnfirmāta | |
| ablative | īnfirmātō | īnfirmātā | īnfirmātō | īnfirmātīs | |||
| vocative | īnfirmāte | īnfirmāta | īnfirmātum | īnfirmātī | īnfirmātae | īnfirmāta | |