Definify.com
Definition 2024
infitiaturus
infitiaturus
Latin
Participle
īnfitiātūrus m (feminine īnfitiātūra, neuter īnfitiātūrum); first/second declension
- about to deny
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnfitiātūrus | īnfitiātūra | īnfitiātūrum | īnfitiātūrī | īnfitiātūrae | īnfitiātūra | |
| genitive | īnfitiātūrī | īnfitiātūrae | īnfitiātūrī | īnfitiātūrōrum | īnfitiātūrārum | īnfitiātūrōrum | |
| dative | īnfitiātūrō | īnfitiātūrō | īnfitiātūrīs | ||||
| accusative | īnfitiātūrum | īnfitiātūram | īnfitiātūrum | īnfitiātūrōs | īnfitiātūrās | īnfitiātūra | |
| ablative | īnfitiātūrō | īnfitiātūrā | īnfitiātūrō | īnfitiātūrīs | |||
| vocative | īnfitiātūre | īnfitiātūra | īnfitiātūrum | īnfitiātūrī | īnfitiātūrae | īnfitiātūra | |