Definify.com
Definition 2024
infracturus
infracturus
Latin
Participle
īnfractūrus m (feminine īnfractūra, neuter īnfractūrum); first/second declension
- about to break
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnfractūrus | īnfractūra | īnfractūrum | īnfractūrī | īnfractūrae | īnfractūra | |
| genitive | īnfractūrī | īnfractūrae | īnfractūrī | īnfractūrōrum | īnfractūrārum | īnfractūrōrum | |
| dative | īnfractūrō | īnfractūrō | īnfractūrīs | ||||
| accusative | īnfractūrum | īnfractūram | īnfractūrum | īnfractūrōs | īnfractūrās | īnfractūra | |
| ablative | īnfractūrō | īnfractūrā | īnfractūrō | īnfractūrīs | |||
| vocative | īnfractūre | īnfractūra | īnfractūrum | īnfractūrī | īnfractūrae | īnfractūra | |