Definify.com
Definition 2025
infuturus
infuturus
Latin
Participle
īnfutūrus m (feminine īnfutūra, neuter īnfutūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnfutūrus | īnfutūra | īnfutūrum | īnfutūrī | īnfutūrae | īnfutūra | |
| genitive | īnfutūrī | īnfutūrae | īnfutūrī | īnfutūrōrum | īnfutūrārum | īnfutūrōrum | |
| dative | īnfutūrō | īnfutūrō | īnfutūrīs | ||||
| accusative | īnfutūrum | īnfutūram | īnfutūrum | īnfutūrōs | īnfutūrās | īnfutūra | |
| ablative | īnfutūrō | īnfutūrā | īnfutūrō | īnfutūrīs | |||
| vocative | īnfutūre | īnfutūra | īnfutūrum | īnfutūrī | īnfutūrae | īnfutūra | |