Definify.com
Definition 2024
inhortaturus
inhortaturus
Latin
Participle
inhortātūrus m (feminine inhortātūra, neuter inhortātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inhortātūrus | inhortātūra | inhortātūrum | inhortātūrī | inhortātūrae | inhortātūra | |
| genitive | inhortātūrī | inhortātūrae | inhortātūrī | inhortātūrōrum | inhortātūrārum | inhortātūrōrum | |
| dative | inhortātūrō | inhortātūrō | inhortātūrīs | ||||
| accusative | inhortātūrum | inhortātūram | inhortātūrum | inhortātūrōs | inhortātūrās | inhortātūra | |
| ablative | inhortātūrō | inhortātūrā | inhortātūrō | inhortātūrīs | |||
| vocative | inhortātūre | inhortātūra | inhortātūrum | inhortātūrī | inhortātūrae | inhortātūra | |