Definify.com
Definition 2024
initurus
initurus
Latin
Participle
initūrus m (feminine initūra, neuter initūrum); first/second declension
- about to enter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | initūrus | initūra | initūrum | initūrī | initūrae | initūra | |
| genitive | initūrī | initūrae | initūrī | initūrōrum | initūrārum | initūrōrum | |
| dative | initūrō | initūrō | initūrīs | ||||
| accusative | initūrum | initūram | initūrum | initūrōs | initūrās | initūra | |
| ablative | initūrō | initūrā | initūrō | initūrīs | |||
| vocative | initūre | initūra | initūrum | initūrī | initūrae | initūra | |