Definify.com
Definition 2024
injuriatus
injuriatus
Latin
Participle
injūriātus m (feminine injūriāta, neuter injūriātum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | injūriātus | injūriāta | injūriātum | injūriātī | injūriātae | injūriāta | |
| genitive | injūriātī | injūriātae | injūriātī | injūriātōrum | injūriātārum | injūriātōrum | |
| dative | injūriātō | injūriātō | injūriātīs | ||||
| accusative | injūriātum | injūriātam | injūriātum | injūriātōs | injūriātās | injūriāta | |
| ablative | injūriātō | injūriātā | injūriātō | injūriātīs | |||
| vocative | injūriāte | injūriāta | injūriātum | injūriātī | injūriātae | injūriāta | |