Definify.com
Definition 2024
inmutatus
inmutatus
Latin
Participle
inmūtātus m (feminine inmūtāta, neuter inmūtātum); first/second declension
- Alternative form of immūtātus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inmūtātus | inmūtāta | inmūtātum | inmūtātī | inmūtātae | inmūtāta | |
| genitive | inmūtātī | inmūtātae | inmūtātī | inmūtātōrum | inmūtātārum | inmūtātōrum | |
| dative | inmūtātō | inmūtātō | inmūtātīs | ||||
| accusative | inmūtātum | inmūtātam | inmūtātum | inmūtātōs | inmūtātās | inmūtāta | |
| ablative | inmūtātō | inmūtātā | inmūtātō | inmūtātīs | |||
| vocative | inmūtāte | inmūtāta | inmūtātum | inmūtātī | inmūtātae | inmūtāta | |