Definify.com
Definition 2025
innataturus
innataturus
Latin
Participle
innatātūrus m (feminine innatātūra, neuter innatātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | innatātūrus | innatātūra | innatātūrum | innatātūrī | innatātūrae | innatātūra | |
| genitive | innatātūrī | innatātūrae | innatātūrī | innatātūrōrum | innatātūrārum | innatātūrōrum | |
| dative | innatātūrō | innatātūrō | innatātūrīs | ||||
| accusative | innatātūrum | innatātūram | innatātūrum | innatātūrōs | innatātūrās | innatātūra | |
| ablative | innatātūrō | innatātūrā | innatātūrō | innatātūrīs | |||
| vocative | innatātūre | innatātūra | innatātūrum | innatātūrī | innatātūrae | innatātūra | |