Definify.com
Definition 2024
inoculaturus
inoculaturus
Latin
Participle
inoculātūrus m (feminine inoculātūra, neuter inoculātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inoculātūrus | inoculātūra | inoculātūrum | inoculātūrī | inoculātūrae | inoculātūra | |
| genitive | inoculātūrī | inoculātūrae | inoculātūrī | inoculātūrōrum | inoculātūrārum | inoculātūrōrum | |
| dative | inoculātūrō | inoculātūrō | inoculātūrīs | ||||
| accusative | inoculātūrum | inoculātūram | inoculātūrum | inoculātūrōs | inoculātūrās | inoculātūra | |
| ablative | inoculātūrō | inoculātūrā | inoculātūrō | inoculātūrīs | |||
| vocative | inoculātūre | inoculātūra | inoculātūrum | inoculātūrī | inoculātūrae | inoculātūra | |