Definify.com
Definition 2024
inpertiturus
inpertiturus
Latin
Participle
inpertītūrus m (feminine inpertītūra, neuter inpertītūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inpertītūrus | inpertītūra | inpertītūrum | inpertītūrī | inpertītūrae | inpertītūra | |
| genitive | inpertītūrī | inpertītūrae | inpertītūrī | inpertītūrōrum | inpertītūrārum | inpertītūrōrum | |
| dative | inpertītūrō | inpertītūrō | inpertītūrīs | ||||
| accusative | inpertītūrum | inpertītūram | inpertītūrum | inpertītūrōs | inpertītūrās | inpertītūra | |
| ablative | inpertītūrō | inpertītūrā | inpertītūrō | inpertītūrīs | |||
| vocative | inpertītūre | inpertītūra | inpertītūrum | inpertītūrī | inpertītūrae | inpertītūra | |