Definify.com
Definition 2024
inprudens
inprudens
Latin
Adjective
inprūdēns m, f, n (genitive inprūdentis); third declension
- Alternative form of imprūdēns
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | inprūdēns | inprūdentēs | inprūdentia | ||
| genitive | inprūdentis | inprūdentium | |||
| dative | inprūdentī | inprūdentibus | |||
| accusative | inprūdentem | inprūdēns | inprūdentēs | inprūdentia | |
| ablative | inprūdentī | inprūdentibus | |||
| vocative | inprūdēns | inprūdentēs | inprūdentia | ||