Definify.com
Definition 2024
inquisiturus
inquisiturus
Latin
Participle
inquīsītūrus m (feminine inquīsītūra, neuter inquīsītūrum); first/second declension
- about to investigate or examine
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inquīsītūrus | inquīsītūra | inquīsītūrum | inquīsītūrī | inquīsītūrae | inquīsītūra | |
| genitive | inquīsītūrī | inquīsītūrae | inquīsītūrī | inquīsītūrōrum | inquīsītūrārum | inquīsītūrōrum | |
| dative | inquīsītūrō | inquīsītūrō | inquīsītūrīs | ||||
| accusative | inquīsītūrum | inquīsītūram | inquīsītūrum | inquīsītūrōs | inquīsītūrās | inquīsītūra | |
| ablative | inquīsītūrō | inquīsītūrā | inquīsītūrō | inquīsītūrīs | |||
| vocative | inquīsītūre | inquīsītūra | inquīsītūrum | inquīsītūrī | inquīsītūrae | inquīsītūra | |