Definify.com
Definition 2024
inritaturus
inritaturus
Latin
Participle
inrītātūrus m (feminine inrītātūra, neuter inrītātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | inrītātūrus | inrītātūra | inrītātūrum | inrītātūrī | inrītātūrae | inrītātūra | |
| genitive | inrītātūrī | inrītātūrae | inrītātūrī | inrītātūrōrum | inrītātūrārum | inrītātūrōrum | |
| dative | inrītātūrō | inrītātūrō | inrītātūrīs | ||||
| accusative | inrītātūrum | inrītātūram | inrītātūrum | inrītātūrōs | inrītātūrās | inrītātūra | |
| ablative | inrītātūrō | inrītātūrā | inrītātūrō | inrītātūrīs | |||
| vocative | inrītātūre | inrītātūra | inrītātūrum | inrītātūrī | inrītātūrae | inrītātūra | |