Definify.com
Definition 2024
insimulaturus
insimulaturus
Latin
Participle
īnsimulātūrus m (feminine īnsimulātūra, neuter īnsimulātūrum); first/second declension
- about to accuse
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnsimulātūrus | īnsimulātūra | īnsimulātūrum | īnsimulātūrī | īnsimulātūrae | īnsimulātūra | |
| genitive | īnsimulātūrī | īnsimulātūrae | īnsimulātūrī | īnsimulātūrōrum | īnsimulātūrārum | īnsimulātūrōrum | |
| dative | īnsimulātūrō | īnsimulātūrō | īnsimulātūrīs | ||||
| accusative | īnsimulātūrum | īnsimulātūram | īnsimulātūrum | īnsimulātūrōs | īnsimulātūrās | īnsimulātūra | |
| ablative | īnsimulātūrō | īnsimulātūrā | īnsimulātūrō | īnsimulātūrīs | |||
| vocative | īnsimulātūre | īnsimulātūra | īnsimulātūrum | īnsimulātūrī | īnsimulātūrae | īnsimulātūra | |